Saimnieciskās darbības formas Latvijā

Jebkuram cilvēkam, kurš nolēmis veikt saimniecisko darbību, ir pienākums reģistrēt savu saimnieciskās darbības veicēja statusu, norādot savas saimnieciskās darbības formu. Nav vienas pareizās atbildes par to, kuru saimnieciskās darbības formu izvēlēties, jo tā atkarīga no darbības specifikas, finanšu līdzekļiem, mērķiem u.c. Savukārt no izvēlētās saimnieciskās darbības formas atkarīgs, kādi nodokļu maksājumi un kādā apmērā jāveic un citas būtiskas grāmatvedības un juridiskās nianses.

Arī Jūs esat nolēmis uzsākt savu uzņēmējdarbību? Apsveicam – tad arī Jums jāpieņem svarīgs lēmums attiecībā uz to, kuru saimnieciskās darbības formu izvēlēties.

Mēs Jums palīdzēsim – šajā rakstā stāstām vairāk par saimnieciskās darbības formām Latvijā.

Saimnieciskās darbības formas: definīcija un klasifikācija

Saimnieciskās darbības forma ir statuss, kādā persona veic saimniecisko darbību jeb tas, vai fiziskā persona saimniecisko darbību veic savā vārdā vai speciāli saimnieciskās darbības veikšanai izveidota subjekta vārdā.

Latvijā pastāv sekojošas saimnieciskās darbības formas:

• Akciju sabiedrība (AS);
• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA);
• Pilnsabiedrība (PS);
• Komandītsabiedrība (KS);
• Individuālais komersants (IK);
• Kooperatīvā sabiedrība (KpS);
• Zemnieka un zvejnieka saimniecība (ZS, ZvS);
• Individuālais uzņēmums (IU);
• Pašnodarbināta persona.

Pirmās piecas saimnieciskās darbības formas ir komersanti, tādēļ tās ierakstāmas Komercreģistrā, savukārt pārējās saimnieciskās darbības formas ierakstāmas Uzņēmumu reģistra žurnālā. Saimnieciskās darbības formas savstarpēji atšķiras pēc sekojošiem faktoriem:

• Dibinātājiem izvirzītās prasības;
• Pamatkapitāls;
• Iekšējā pārvalde;
• Pārstāvība attiecības ar trešajām personām;
• Peļņas sadale un zaudējumu segšana;
• Finansējuma ieguve.

Raksta turpinājumā apskatām sīkāk katru no saimnieciskās darbības formām.

Individuālais komersants (IK)

Individuālais komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziska persona. Fiziskajai personai ir pienākums sevi ierakstīt komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja tā atbilst kādai no šīm pazīmēm:

• Veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta darbībai (Komerclikuma 45. pants) vai māklera darbībai;
• Gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 EUR, kā arī saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus tiek nodarbināti vairāk nekā pieci darbinieki.

Tomēr fiziskā persona var sevi pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā arī tad, ja tā neatbilst iepriekš minētajām prasībām.*

*Informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapas.

Lai kļūtu par individuālo komersantu, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums (var izmantot Reģistra veidlapu KR2), jāapmaksā valsts nodeva un publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiska piekrišana individuālā komersanta juridiskās adreses reģistrācijai (gadījumā, ja nekustamais īpašums nepieder individuālajam komersantam), valsts nodevas apmaksas apliecinājums un apliecinājums par publikāciju ”Latvijas Vēstnesī”.

IK priekšrocības:

• IK var darboties kā fiziska persona. 
• Vienkārša grāmatvedības kārtošana.
• Var pieņemt lēmumus vienpersoniski.

IK trūkumi:

• Par saistībām atbild ar visu savu mantu. 
• Ierobežotas paplašināšanās iespējas. 
• Ierobežoti finanšu resursi un iespējas.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu nominālvērtības kopsummas. Tā ir slēgta sabiedrība, un tās daļas nav publiskas apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona, bet to dibināt var gan fiziska, gan juridiska persona. Minimālais SIA pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro, un to var apmaksāt ar naudas vai mantisko ieguldījumu. Tāpat var reģistrēt SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro (mazkapitāla SIA).*

*Informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapas.

Lai reģistrētu SIA, jārīkojas sekojoši:

• Jāaizpilda pieteikums (var izmantot Reģistra veidlapu KR4). Paraksti jāapliecina notariāli vai ar drošu e-parakstu;
• Jāsagatavo statūti;
• Jāatver bankā pagaidu konts un jāiemaksā tajā pamatkapitāla summa;
• Jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā virkne dokumentu: pieteikums; statūti; lēmums par dibināšanu vai dibināšanas līgums; dokuments par pamatkapitāla apmaksu; atzinums par mantiskā ieguldījuma vērtību (ja pamatkapitāls apmaksāts ar mantisko ieguldījumu); dalībnieku reģistra nodalījums; katra padomes locekļa piekrišana ieņemt amatu (ja izveidota padome) u.c. Vairāk par iesniedzamajiem dokumentiem var uzzināt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

SIA priekšrocības:

• Par saistībām atbild tikai ar SIA ieguldīto mantu.
• Nav obligāti jāpiedalās organizēšanā.
• Salīdzinoši vienkārši rast papildu finansējumu.

SIA trūkumi:

• Salīdzinoši sarežģīta dibināšana.
• Salīdzinoši sarežģīta administrēšana.
• Salīdzinoši liels pamatkapitāls.

Akciju sabiedrība (AS)

Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras akcijas var būt publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Minimālais AS pamatkapitāla lielums ir 35 000 eiro.

Pamatkapitālam un daļas nominālvērtībai jādalās ar sabiedrības akciju mazāko nominālvērtību un 10 centiem bez atlikuma, akcijas nominālvērtība nedrīkst būt mazāka par 10 centiem. Gan publisku, gan slēgtu AS dalībnieki, tāpat kā SIA gadījumā, var būt fiziskas vai juridiskas personas. Tāpat kā sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), arī AS atbildība ir ierobežota. Par AS saistībām AS atbild ar savu, nevis tās akcionāru mantu un otrādi.

Lai reģistrētu AS, jārīkojas sekojoši:

• Jāaizpilda pieteikums (var izmantot Reģistra veidlapu KR4). Paraksti jāapliecina notariāli vai ar drošu e-parakstu;
• Jāsagatavo statūti;
• Jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā virkne dokumentu: pieteikums; statūti; lēmums par dibināšanu vai dibināšanas līgums; dokuments par pamatkapitāla apmaksu; centrālā vērtspapīru depozitārija izsniegts apliecinājums par dematerializēto akciju iegrāmatošanu (ja akciju sabiedrībai ir dematerializētas akcijas); katra padomes locekļa piekrišana u.c Vairāk par iesniedzamajiem documentiem var uzzināt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

AS priekšrocības:

• Par saistībām atbild tikai ar AS ieguldīto mantu.
• Akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas.
• Publiska kapitāla piesaiste.

AS trūkumi:

• Salīdzinoši sarežģīta dibināšana.
• Salīdzinoši sarežģīta administrēšana.
• Salīdzinoši liels pamatkapitāls.

Citas saimnieciskās darbības formas

Pastāv vēl arī citas, mazāk populāras saimnieciskās darbības formas:

Pilnsabiedrība (PS) un komandītsabiedrība (KS)

Pilnsabiedrība un komandītsabiedrība ir personālsabiedrības – no pārvaldības viedokļa tās ir līdzīgas, to būtiskākā atšķirība ir biedru atbildības nošķiršana. Abas personālsabiedrības uz līguma pamata apvieno divas vai vairāk personas (biedrus) ar mērķi veikt komercdarbību, izmantojot kopīgu firmu (nosaukumu). Biedri par PS saistībām atbildēs arī ar savu personīgo mantu, savukārt KS vismaz viens biedrs ierobežo savu personīgo atbildību par KS saistībām. Atšķirībā no SIA un AS, kur iekšējās pārvaldības un pārstāvības nodrošināšanai tiek izveidotas valde un padome, personālsabiedrībās šīs funkcijas veic paši biedri. Abu personālsabiedrību dibinātāji un biedri var būt gan fiziskas, gan juridiskas personas.*

*Informācija no lvportals.lv

Kooperatīvā sabiedrība (KpS)

Kooperatīvās sabiedrības mērķis ir apvienot biedrus (fiziskas un juridiskas personas) nevis peļņas gūšanai, bet gan kopīgu ekonomisko un reizē sociālo un citu interešu realizācijai. KpS darbību raksturo sekojoši principi: atvērtība, demokrātiska pārvalde, biedru ekonomiskā līdzdalība. KpS var iestāties ikviena persona, kas atbilst konkrētas KpS noteiktiem biedra kritērijiem. Neatkarīgi no biedra ieguldījuma pamatkapitālā, katram biedram kopsapulcē ir viena balss. KpS ir juridiska persona. KpS biedru atbildība ir nošķirta no KpS atbildības un otrādi.*

*Informācija no lvportas.lv

Zemnieka un zvejnieka saimniecība (ZS, ZvS)

Zemnieka saimniecība (ZS) un zvejnieka saimniecība (ZvS) ir līdzīgas gan pēc formas, gan pēc pārvaldības. ZS mērķis ir lauksaimniecības produkcijas ražošana, izmantojot zemi, savukārt ZvS mērķis ir veikt sqaimniecisko darbību, izmantojot iedalītos zivju resursu limitus. Zvejnieks var apsaimniekot arī zemi. Zemnieka un zvejnieka saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu personisko mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.*

*Informācija no lvportals.lv

Individuālais uzņēmums (IU)

Individuālais uzņēmums ir uzņēmums, kas izveidots vienas fiziskās personas īpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību. Savukārt ģimenes uzņēmums ir uzņēmums, kas izveidots ģimenes kopīpašuma organizēšanai, lai veiktu saimniecisko darbību. Šādā uzņēmumā ieguldītā manta pieder ģimenes uzņēmumā iesaistītajiem ģimenes locekļiem.*

*Informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapas.

Fiziskās (pašnodarbinātās) personas

Termins “pašnodarbinātais” vairumā gadījumu nav attiecināms uz saimnieciskās darbības formu, bet gan uz veidu, kā tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI).

Terminu “pašnodarbinātais” izmanto labklājības politikas nozares tiesību aktos. Pašnodarbinātie ir fiziskas personas, kuras veic saimniecisko darbību (jebkuru darbība), kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kura veikta ārpus darba tiesiskajām attiecībām. Fiziskas personas darbībs tiek kvalificēts kā saimnieciskā darbība, ja: 

• Tiek veikti trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
• Ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā un vairāk, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas;
• Darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.*

Fiziskās personas var veikt saimniecisko darbību savā vārdā, nedibinot speciālu saimnieciskās darbības veikšanai paredzētu subjektu. Tomēr fiziskajai personai ir pienākums savu statusu reģistrēt VID.*

*Informācija no lvportals.lv

Juridiskais un nodokļu aspekts

Kā jau minējām raksta sākumā, no izvēlētās saimnieciskās darbības formas atkarīgs, kādi nodokļu maksājumi un kādā apmērā jāveic un citas būtiskas grāmatvedības un juridiskās nianses. Kad saimnieciskās darbības forma ir izvēlēta, nākamais solis ir saprast, kāds ir konkrētajai saimnieciskās darbības formai piemērotākais nodokļu režīms. Ja tiek izveidota SIA, uzņēmums var darboties tikai vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā un maksāt uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN). Savukārt fiziskai personai, kas reģistrējusi saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā, pieejami trīs nodokļu maksāšanas režīmi:

• Samazinātā patentmaksa. Var izvēlēties pensionāri un personas ar 1.vai 2.grupas invaliditāti, ja to saimnieciskās darbības ieņēmumi iepriekšējā gadā nepārsniedza 3000 euro un plānotie taksācijas gada ieņēmumi nepārsniegs 3000 euro un darbojas kādā no noteiktajām saimnieciskās darbības jomām.
• Nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības. Nodokļi tiek maksāti vispārējā kārtībā, maksājot gan VSAOI, gan IIN.
• Mikrouzņēmumu nodoklis. Vienots nodokļa maksājums, kas ietver sevī divus nodokļus: VSAOI par mikrouzņēmuma īpašnieku un IIN par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.*

*Informācija no Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas.

Pirms izvēlaties saimnieciskās darbības formu, varat konsultēties ar grāmatvedi vai Valsts ieņēmumu dienestu par sev vēlamo nodokļu režīmu. Tāpat ņemiet vērā, ka ikvienam, kurš veic jebkāda veida uzņēmējdarbību, ir saistošas ”Grāmatvedības likums” prasības. Komercsabiedrībām grāmatvedību jāuztic kārtot grāmatvedības jautājumos kompetentai personai. Ļoti svarīgs solis grāmatvedības kārtošanā ir maksājumu dokumentu, t.sk. rēķinu izrakstīšana, lai vajadzības gadījumā ienākumi būtu oficiāli pierādāmi. 

No izvēlētās saimnieciskās darbības formas, kuru izvēlēsieties, atkarīgas arī juridiskās atbildības gadījumā, ja rodas kādas problēmas. Sīkāk par atbildībām stāstām katrā no saimnieciskās darbības formu aprakstiem. Kopumā pastāv divas iespējas: par sava uzņēmuma saistībām dibinātājs atbild ar savu personisko mantu vai ar mantu, kas ieguldīta uzņēmumā.

Ko noderīgi zināt, izvēloties saimnieciskās darbības formu

Saimnieciskās darbības forma jāizvēlas ļoti rūpīgi un apdomāti, jo tā noteiks ikdienas darbības, personīgo atbildību, kā arī iespējas piesaistīt finansējumu. Formas savā starpā būtiski atšķiras, tādēļ, lai spētu izvēlēties piemērotāko formu atkarībā no uzņēmējdarbības mērķiem un vajadzībām, jāņem vērā sekojoši faktori:

• Darbības nozare
• Vai kādsno dibinātājiem vai īpašniekiem jau ir juridiska persona
• Īpašnieku skaits
• Darbinieku skaits
• Plānotais apgrozījums
• Plānotā peļņa
• Vai ir vēlme nodalīt personīgo atbildību no saimnieciskās darbības atbildības
• Pamatkapitāla apjoms

Tāpat varat izmantot kādu no tiešsaistē pieejamajiem saimnieciskās darbības formas salīdzinājumiem un saimnieciskās darbības formas izvēles palīgiem, tomēr atcerieties izvēlēto formu izvērtēt vairākkārt! 

Latvijā iespējamas vairākas saimnieciskās darbības formas, un katra no tām saistīta ar daudz un dažādām niansēm. Ja esat nolēmis sākt savu biznesu, vajadzētu rūpīgi izvērtēt gan savas vajadzības, vēlmes un iespējas, gan izanalizēt katru no saimnieciskās darbības formām, jo no izvēlētās saimnieciskās darbības formas būs atkarīga saimnieciskās darbības reģistrācijas forma, kā arī valstij maksājamo nodokļu veidi, apmērs un to administrēšanas kārtība.

Par laimi, tiešsaistē pieejama ļoti plaša informācija dažādos formātos – ceram, ka arī mūsu raksts palīdzēs Jums pieņemt gudrus uzņēmējdarbības lēmumus. Lai izdodas!