Kā kļut par pašnodarbināto? 

Kā kļūt par pašnodarbināto un ko noderīgi zināt?

Darbs, kā zināms, ir svarīgs dzīves aspekts, kam ideālā gadījumā būtu jāsniedz ne tikai ienākumi, bet arī gandarījums. Ne visi vēlas strādāt pie darba devēja – savu ideju īstenošana šķiet daudz vilinošāka iespēja. Tādā gadījumā jāveido savs uzņēmums vai jākļūst par pašnodarbināto.

Kļūšana par pašnodarbināto sniedz vairākas priekšrocības:

• Pirmkārt, tā ir personiskā brīvība – iespēja izvēlēties savu darba grafiku, klientus un projektus, kā arī strādāt no mājām
• Tas ir veids, kā izpaust sevi – īstenot savas idejas, realizēt talantu, veidot zīmolu
• Nozīmīgs aspekts ir arī finansiālā brīvība – lai arī pašnodarbinātība var būt finansiāli riskanta, tā var sniegt arī lielāku peļņu

Ja arī Jūs vēlaties reģistrēties kā pašnodarbinātais, lasiet raksta turpinājumu un uzziniet svarīgāko, ko ņemt vērā.

Kā kļūt un būt par pašnodarbināto?
Lai kļūtu par pašnodarbināto personu, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, norādot saimnieciskās darbības veidu. Nodokļu maksājumi jāveic atkarībā no ienākumiem vai apgrozījuma. Pirms reģistrēšanās svarīgi izvērtēt priekšrocības un trūkumus, kas saistīti ar pašnodarbinātā statusu, lai pieņemtu pārdomātu lēmumu.

Saimniecisko darbību reģistrēt var elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) vai personīgi jebkurā klientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vai personas apliecību un aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu. Nepieciešams arī izvēlēties atbilstošu jomu, kurā plānots darboties, un reģistrēties kā nodokļu maksātājam VID. Pēc tam, ja vajadzīgs, var reģistrēt kontus, struktūrvienību un darbiniekus. Plašāku informāciju par saimnieciskās darbības reģistrācijas procesu un to, kas jāņem vērā, uzzināsiet Valsts Ieņēmumu dienesta sagatavotajos materiālos vai konsultējoties ar speciālistiem.

Saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants?

Reģistrēties kā pašnodarbinātais var vienā no divām formām – kā saimnieciskās darbības veicējs vai kā individuālais komersants.

Vienkāršākais veids ir reģistrēties Valsts Ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējam. Reģstrācijas brīdī jāizvēlas nodokļu maksāšanas režīms – vispārējais nodokļu režīms (maksājot IIN: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un VSAOI: Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) vai mikrouzņēmumu nodokļu maksāšanas režīms (MUN).

Individuālais komersants, savukārt, ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona, kura veic komercdarbību. Individuālais komersants var veikt dažāda veida komercdarbības, piemēram, pakalpojumu sniegšanu, ražošanu, pārdošanu. Šajā gadījumā reģistrācija jāveic Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Infografika – https://lvportals.lv/

Cik lieli ir pašnodarbinātā nodokļi – Obligātās iemaksas un sociālā apdrošināšana

Pirms reģistrācijas ir jāizvērtē, kādā režīmā tiks maksāti nodokļi, lai izdarītu sev piemērotāko izvēli.

• Viena iespēja ir maksāt IIN vispārējā kārtībā. Lai noteiktu apliekamo minimumu, aprēķina ieņēmumu un izdevumu starpību. IIN tiek aprēķināts vienu reizi gadā, sniedzot gada ienākumu deklarāciju. Maksājot nodokļus šajā režīmā, var izmantot gan neapliekamo minimumu, gan IIN atvieglojumus par apgādājamām personām un invaliditāti
• Otrs variants ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss. Jāņem vērā, ka izvēloties šo nodokļu maksāšanas režīmu, nevar izmantot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamām personām un invaliditāti
• Izvēloties maksāt nodokļus vispārējā kārtībā, jāmaksā IIN un VSAOI.
• MUN maksātājs nodokļus maksās saskaņā ar valstī noteikto likmi, kas ir 25% no apgrozījuma. Šis nodoklis ietver gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas VSAOI par mikrouzņēmuma īpašnieku, gan mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu.

Kādas ir minimālās sociālas iemaksas, kas jāveic?

Veikt sociālo apdrošināšanu ir svarīgi, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību un saņemtu pensiju.

Saimnieciskā darbība paredz, ka pašnodarbinātais pats veic nodokļu aprēķinu un iemaksas, atbilstoši noteiktajām likmēm un maksāšanas kārtībai.

Ja nodokļi tiek maksāti vispārējā kārtībā, jārēķinās ar divām likmēm:

• Mēnesī gūtais ienākumu apmērs nosaka, vai iemaksas jāveic piemērojot lielo likmi, kas ir 31,07 %. Tā ietver dažādas apdrošināšanas, un jāmaksā tad, ja pašnodarbinātā ienākumi mēnesī ir vismaz minimālās algas apmērā vai lielāki. Minimālais iemaksu objekts, no kā jāveic iemaksas 2024. gadā būs 700 eiro, taču to var veikt arī no lielākas, paša izvēlētas summas. Papildu tam jāveic iemaksas 10 % apmērā pensiju apdrošināšanai
• Ja ienākumi mēnesī nepārsniedz minimālo algu, jāveic tikai 10 % pensiju apdrošināšana no faktiskajiem ienākumiem. Piemēram, ja ienākumi no saimnieciskās darbības kādā mēnesī bijuši 600 eiro, tad iemaksas, kas jāveic, ir 60 eiro.

Pašnodarbinātajiem, kas izvēlas nodokļus maksāt vispārējā kārtībā, reizi ceturksnī jāiesniedz atskaite EDS sistēmā. Tas paveicams līdz 17. janvārim, 17. aprīlim, 17. jūlijam un 17. oktobrim. Savukārt līdz tā paša mēneša 23. datumam jāveic aprēķinātā nodokļa iemaksas vienotajā nodokļu kontā.

Lai aprēkinātu sociālo iemaksu apmēru, ērti izmantot kādu no šim nolūkam izveidotajiem kalkulatoriem, kur, ievadot visu prasīto informāciju, automātiski saņemsiet aprēķinu. Informāciju par nodokļu aprēķinu redzēsiet arī, iesniedzot ceturkšņa ziņojumu EDS sistēmā.

Grāmatvedība pašnodarbinātai personai – 3 Noderīgi Padomi

Grāmatvedība pašnodarbinātajiem ir svarīga, lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību un nodokļu maksāšanu. Grāmatvedības kārtošanu var uzticēt grāmatvedim vai darīt paša spēkiem – izmantojot vienkāršo ierakstu sistēmu. Lūk, daži padomi, ko ņemt vērā, ja grāmatvedību izlemjat veikt pats.

• Ienākumus un izdevumus reģistrējiet uzskaites žurnālā – to var darīt gan ar roku, gan elektroniski. Jāņem vērā, ka attaisnojuma dokumentus jāiesniedz nav, bet tos ir jāuzglabā, lai vajadzības gadījumā varētu uzrādīt
• Ieteicams izveidot atsevišķu norēķinu kontu, kas paredzēts tikai saimnieciskās darbības veikšanai. Tādā veidā būs vienkāršāk izsekot un reģistrēt naudas plūsmu
• Svarīgs aspekts ir arī rēķinu izrakstīšana. Te noderēs intuitīvi lietojama platforma, kas sniedz vairākas priekšrocības, piemēram, ērtu un pārskatāmu nodokļu pārvaldību, iespēju nosūtīt rēķinu, izmantojot saiti, kā arī rēķina pielāgošanu. Platformā pieejamas arī daudzas citas iespējas – gan dokumentu izveide, gan preču un pakalpojumu, kā arī izdevumu pārvaldība

Daudz noderīgu padomu atradīsiet arī Valsts Ieņēmumu dienesta sagatavotajos metodiskajos materiālos.

Pašnodarbinātais un darba ņēmējs vienlaicīgi – Ko noderīgi zināt?

Nereti dzirdēts jautājums ir – vai darba ņēmējs var būt arī pašnodarbinātais? Jā, protams! Šādu iespēju bieži izmanto tie, kuri strādā algotu darbu, bet vēlas arī attīstīt savu ideju vai gluži vienkārši – papildināt ģimenes budžetu. Ja vien darba līgumā nav noteikts kāds ierobežojums attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanu, tad var kļūt par pašnodarbināto, realizēt savas idejas un gūt papildu ienākumus.

Ja ir plānots strādāt algotu darbu, vienlaikus veicot saimniecisko darbību, jāņem vērā daži būtiski aspekti:

• Nodokļu iemaksas par darbiniekiem veic darba devējs, savukārt pašnodarbinātais par to rūpējas pats. Nosacījumi par nodokļu aprēķinu no saimnieciskās darbības attiecas arī uz darba ņēmējiem, kas, paralēli darba pienākumiem, attīsta arī savu saimniecisko darbību. Nodokļu likmes apmērs atkarīgs no izvēlētā nodokļu maksājuma režīma un ienākumu apmēra, kas gūti īstenojot saimniecisko darbību
• Uzsākot saimniecisko darbību, jārēķinās ar patstāvīgu grāmatvedības kārtošanu. Noderīgs instruments šajā gadījumā var būt speciāli izstrādāta grāmatvedības programma, kas palīdzēs nepalaist garām būtiskas nianses

Kad saimniecisko darbību drīkst nereģistrēt?

Jāņem vērā, ka saimniecisko darbību var nereģistrēt, ja ienākumi nepārsniedz 3000 eiro gadā un ir gūti no:

• Sēņošanas, ogošanas vai savvaļas augu un ziedu vākšanas un pārdošanas
• Piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības
• Parka vīngliemežu ieguves un pārdošanas

Šajā gadījumā, ja vien ienākumi nepārsniedz noteiktos 3000 eiro gadā, nodoklis jāmaksā nav. Savukārt, ja ienākumi ir lielāki, 5 darba dienu laikā obligāti jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Kad saimnieciskās darbības reģistrācija ir obligāta?

Fiziskām personām ir pienākums reģistrēt saimniecisko darbību tad, ja izpildās vismaz viens no 3 kritērijiem:

• Darījumi ir regulāri un sistemātiski – 3 un vairāk darījumi gadā un 5 vai vairāk darījumi 3 gados
• Ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā (izņēmums ir ienākumi, kas gūti no personīgo mantu, piemēram, mēbeļu, apģērba u.c. pārdošanas)
• Darbības ekonomiskā būtība vai cilvēka īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību

Svarīgi arī ņemt vērā, ka atsevišķās jomās tiesības darboties ir tikai Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem vai organizācijām (individuālajiem komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem u.c.)

Pašnodarbinātā statuss sniedz vairākas būtiskas priekšrocības – ļauj īstenot pašam savas ieceres, dod rīcības brīvību un, veiksmīgas darbības gadījumā – arī finansiālo neatkarību. Tomēr tā ir arī atbildība – jāplāno savs laiks, jāveic grāmatvedības uzskaite un nodokļu aprēķins, jāseko līdzi aktuālajai informācijai par izmaiņām likumos un citos saistošajos noteikumos.

Esat pašnodarbinātais vai plānojat par tādu kļūt? Aicinām dalīties pieredzē un pārdomās!