Individuālais komersants - Ko noderīgi zināt?

Kā kļūt par individuālo komersantu un ko noderīgi zināt?

Uzsākot uzņēmējdarbību, jāapdomā un jānokārto daudz un dažādi jautājumi. Viens no svarīgākajiem – jāizlemj, kāda uzņēmējdarbības forma būs vispiemērotākā un jāreģistrējas attiecīgos reģistros/iestādēs. 

Cilvēki, kuriem pieder uzņēmums, kurš iekļaujas mazā biznesa kategorijā un kuram nav nepieciešamas lielas investīcijas, turklāt darbību veikšanai nav vajadzīga licence un uzņēmums tiek vadīts patstāvīgi, visbiežāk izvēlas reģistrēties tieši kā individuālie komersanti. 

Tomēr ir dažādas nianses, kas būtu jāzina un jāņem vērā, izvēloties šo uzņēmējdarbības formu. 

Arī Jūs esat nolēmis kļūt par individuālo komersantu? Šajā rakstā skaidrojam, kā par tādu kļūt un ko noderīgi zināt.

Kas ir individuālais komersants?

Komerclikuma 1. pants nosaka, ka individuālais komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona, kura veic komercdarbību (saimniecisko darbību), kas ir jebkura sistemātiska un patstāvīga darbība par atlīdzību. Fiziskajai personai ir pienākums sevi ierakstīt komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja tā atbilst kādam no šiem punktiem:

• Gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 EUR;
• Saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta vai māklera darbībai;
• Gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 EUR un saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmējs fiziskā persona nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.

Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu arī pēc brīvas izvēles jeb arī tādā gadījumā, ja fiziskā persona neatbilst kādam no augstāk minētajiem punktiem.

Uzņēmējdarbības formas atšķiras galvenokārt pēc pamatkapitāla apjoma, uzņēmēju atbildības, kā arī peļņas sadales formām – individuālais komersantam nav noteikta pamatkapitāla, lēmumus pieņem fiziskā persona vienpersoniski un visa peļņa paliek īpašniekam. Par savām saistībām individuālais komersants atbild ar visu savu (fiziskās personas) mantu.

Kādi ir galvenie soļi, lai kļūtu par individuālo komersantu?

Cilvēkam, kurš vēlas kļūt par individuālo komersantu, nav jāveic sarežģītas dibināšanas darbības, kā tas ir, piemēram, kapitālsabiedrībām. Individuālā komersanta dibināšanas jeb reģistrācijas process iespējams elektroniski, tas ilgst aptuveni 1-3 darba dienas un izmaksā, sākot no 30 EUR (atkarīgs no izvēlētā reģistrācijas veida).

Lai kļūtu par individuālo komersantu, jārīkojas sekojoši:

• Jāaizpilda un jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā veidlapa nr. 2. „Pieteikums individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā”;
• Jāapmaksā nodeva par uzņēmuma ierakstīšanu komercreģistrā;
• Jāapmaksā publikācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”;
• Jāiesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā: Nekustamā īpašuma īpašnieka rakstiska piekrišana individuālā komersanta juridiskās adreses reģistrācijai (gadījumā, ja nekustamais īpašums nepieder individuālajam komersantam); valsts nodevas apmaksas apliecinājums; apliecinājums par publikāciju „Latvijas Vēstnesī”.

Kādas ir galvenās priekšrocības un izaicinājumi, strādājot kā individuālais komersants?

Priekšrocības:

• Var darboties kā fiziska persona. Vienkārši veikt reģistrāciju un kārtot formalitātes.
• Vienkāršs dokumentācijas process. Vienkāršota grāmatvedības uzskaite un pārskats, kas ļauj darboties bez profesionālām grāmatvedības zināšanām.
• Vienpersoniska lēmumu pieņemšana. Lēmumus var pieņemt ātrāk, vienpersoniski, jo nav jāvienojas ar citiem.

Izaicinājumi:

• Fiziska persona atbild ar visu savu mantu. Ja fiziskas personas lēmumi noved pie problēmām, piedziņa tiek vērsta tieši pret pašu personu.
• Ierobežotas paplašināšanās iespējas. Gadījumā, ja radīsies vēlme paplašināt biznesu, var nākties mainīt uzņēmējdarbības formu.
• Ierobežoti finanšu resursi. Parasti individuālā komersanta ienākumi ir salīdzinoši nelieli, līdz ar to ir ierobežotas finanšu iespējas.

Kādi nodokļu un grāmatvedības aspekti ir jāņem vērā?

Individuālais komersants var izvēlēties starp diviem nodokļu režīmiem:

• Vispārējais režīms – maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN tiek maksāts reizi gadā, nākamajā gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. VSAOI tiek deklarēts un maksāts reizi ceturksnī par mēnešiem, kuros gūti ienākumi – ja ienākumi mēnesī nepārsniedz 500 EUR, iemaksām tiek piemērota 10% likme, savukārt, ja ienākumi mēnesī pārsniedz 500 EUR, iemaksām tiek piemērota 31,07% likme. Izdevumi ir atskaitāmi no iemaksām.
• Mikrouzņēmuma nodokļa režīms – maksāt mikrouzņēmumu nodokli, t.sk. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Mikrouzņēmuma nodoklis ir 25% no apgrozījuma, savukārt tai apgrozījuma daļai, kas gadā pārsniedz 25 000 EUR – 40%. Izdevumi nav atskaitāmi no iemaksām.

Vispārējā režīmā individuālais komersants atskaites iesniedz ik ceturksni – līdz 17. janvārim, 17. aprīlim, 17. jūlijam un 17. oktobrim, savukārt MUN režīmā līdz šo pašu mēnešu 15. datumam. Līdz ziem datumiem jāiesniedz arī apliecinājums par plānotajiem ienākumiem. Līdz šo pašu mēnešu 23. datumam jāiemaksā aprēķinātā nodokļa iemaksas vienotajā nodokļu kontā. Savukārt gada ienākumu deklarācija jāiesniedz no 1. marta līdz 1. jūnijam, nodokļa iemaksas jāveic līdz 23. jūnijam.Individuālais komersants par savu saimniecisko darbību visbiežāk izraksta rēķinus. Lai varētu sakārtot dokumentāciju, individuālajam komersantam jāsaglabā visi ar veikto saimniecisko darbību saistītie dokumenti (čeki, kvītis, rēķini u.c.), kas apliecina, ka saņemti ienākumi vai veikti izdevumi.

Kādas ir juridiskās atbildības, kas saistītas ar individuālo komersantu darbību?

Kā jau minējām, individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu – tas nozīmē, ka tad, ja pret individuālo komersantu saistībā ar tā veikto komercdarbību tiek izvirzīti kādi prasījumi, tad piespiedu izpildes līdzekļi tiek vērsti tieši pret individuālo komersantu. Tiesu izpildītājs pret individuālo komersantu var piemērot visus tos piespiedu izpildes līdzekļus, kas norādīti Civilprocesa likuma 557, pantā jeb vērst piedziņu uz fiziskās personas kustamo un nekustamo mantu, darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem un naudas līdzekļiem kredītiestādēs.

Kādas iespējas un resursi ir pieejami individuālajiem komersantiem savu prasmju un zināšanu uzlabošanai?

Katra uzņēmējdarbības forma, t.sk. individuālais komersants saistīta ar dažādām niansēm. Par uzņēmēju var kļūt ikviens, tomēr par veiksmīgu uzņēmēju var kļūt tas, kurš regulāri uzlabo savas prasmes un zināšanas, kā arī seko līdzi aktuālajai informācijai un tendencēm. Lai būtu drošs par to, ka saimnieciskā darbība tiek veikta saskaņā ar likumdošanu, attīstītos, kā arī uzzinātu aktuālo, laba ideja ir ik pa laikam piedalīties kādās apmācībās, semināros vai mentorprogrammās. Šādas attīstības iespējas individuālajiem komersantiem piedāvā gan privātpersonas, gan mācību iestādes, gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) un citas valsts iestādes – atliek vien izvēlēties sev atbilstošāko un tīkamāko. Vairumā gadījumu šīs iespējas ir par samaksu, tomēr jaunas zināšanas un prasmes var palīdzēt atpelnīt veikto ieguldījumu.

Kādas nākotnes tendences un iespējas var ietekmēt individuālos komersantus?

Individuālos komersantus un arī citas uzņēmējdarbības formas var ietekmēt ne tikai finansiāla rakstura faktori, bet arī politiskās un ekonomiskās pārmaiņas valstī un pasaulē, sezonāla rakstura faktori, tehnoloģiju attīstība u.c. Šī brīža aktuālākais tehnoloģiju temats – mākslīgais intelekts. Viens no dārgākajiem ikviena uzņēmuma resursiem ir darbinieki, savukārt mākslīgais intelekts attīstās ļoti straujiem soļiem, un paredzams, ka nākotnē tas varētu aizvietot lielāko daļu cilvēku darbinieku. 

Tas, vai tas ietekmēs individuālos komersantus, protams, atkarīgs no veiktās saimnieciskās darbības, tomēr tas pavisam noteikti ir lielisks rīks, kas var palīdzēt efektivizēt uzņēmējdarbību.

Pašnodarbinātais vai individuālais komersants

Reģistrējot uzņēmējdarbības formu, fiziskajai personai var rasties apjukums un jautājums – pašnodarbinātais vai individuālais komersants? Šīs uzņēmējdarbības formas ir savstarpēji ļoti līdzīgas, tādēļ skaidrojam to galvenās atšķirības:

Reģistrācija komercreģistrā

Individuālajam komersants tiek ierakstīts Komercreģistrā, tātad ir reģistrēta firma (nosaukums), kā arī piešķirts reģistrācijas numurs. Arī pašnodarbināta persona var sevi pieteikt ierakstīšanai komercreģistrā, tomēr tas nav noteikts kā obligāts pienākums. 

Darbība un ienākumi veids

Līdz ar reģistrāciju komercreģistrā izriet, ka, atšķirībā no pašnodarbinātas personas, individuālais komersants var nodarbināt vairāk nekā pieus darbiniekus un tā ienākumi no veiktās saimnieciskās darbības var pārsniegt 28 500 EUR. 

Nodokļu iemaksas un izdevumi

Abos gadījumos var izvēlēties, kādā režīmā veikt nodokļus, taču pretēji pašnodarbinātai personai, individuālais komersants nevar atskaitīt savus izdevumus no nodokļu iemaksām. 

Uzsākot uzņēmējdarbību, nepieciešams izlemt, kura no uzņēmējdarbības formām būs piemērotākā. 

Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem – sākuma kapitāla, iespējamā apgrozījuma, darbības veida, darbinieku skaita u.c. 

Ja plānojat nodarboties ar mājražošanu vai individuālu pakalpojumu sniegšanu, piemērotākās uzņēmējdarbības formas ir pašnodarbināta persona vai individuālais komersants. 

Atcerieties – ja esat nolēmis kļūt tieši par individuālo komersantu, atbilstoši likumam Jums ir pienākums reģistrēt sevi gan Uzņēmumu reģistrā (UR), gan arī VID kā PVN maksātājam. Tāpat ar šo uzņēmējdarbības formu saistītas daudz un dažādas citas nianses, par kurām varat izlasīt augstāk šajā rakstā. Lai izdodas!