Atvaļinājuma naudas aprēķins

Atvaļinājums – ikviena darbinieka gaidītākais laiks, kad atvilkt elpu, veltīt laiku sev tuvajiem un paveikt darbus, kuriem ikdienas skrējienā nav bijis laika. 

Latvijā ikvienam darbiniekam pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, kurš nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. 

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu konkrētā laikā atbilstoši atvaļinājuma grafikam vai uz darba devēja un darbinieka savstarpējās vienošanās pamata. 

Ja arī Jūs esat algots darbinieks, ziniet savas tiesības – šajā rakstā stāstām vairāk par to, kas ir atvaļinājuma nauda, kā tā tiek aprēķināta, kam ir tiesības uz atvaļinājuma naudu un citu svarīgu informāciju.

Kas ir atvaļinājuma nauda?

Atvaļinājuma nauda ir summa, kuru darba devējs izmaksā darbiniekam par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vai kā kompensāciju par neizmantotu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. 

Atvaļinājuma nauda ir svarīga, jo tā ļauj darbiniekam plānot savas finanses un sagatavoties atvaļinājuma laikam – tas nodrošina stabilitāti, jo darbinieks var izbaudīt atpūtu, tajā pašā laikā neuztraucoties, ka par atpūtas laiku netiek maksāts.

Kā tiek aprēķināta atvaļinājuma nauda?

Darba likuma 75. pants nosaka, ka atvaļinājuma naudai piemēro vidējās izpeļņas aprēķinu. Vidējā izpeļņa aprēķināma no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām un prēmijām.

Aprēķinot atvaļinājuma naudu, tiek rēķināta dienas vidējā izpeļņa. Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst slimības dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad attaisnojošu iemeslu dēļ darbinieks nav veicis darbu. Tātad, ja darbiniekam pēdējo sešu mēnešu laikā izmaksāta ne tikai darba alga, bet arī citas summas, tad vidējā izpeļņa būs lielāka, savukārt, ja darbinieks pēdējo sešu mēnešu laikā ir slimojis, tad vidējā izpeļņa būs mazāka. Jāņem vērā, ka vidējās izpeļņas aprēķinu ietekmē svētku dienu un brīvdienu (sestdienu un svētdienu) skaits atvaļinājuma laikā – ja atvaļinājuma laikā iekrīt darba dienā esošas svētku dienas un brīvdienas, par tām atvaļinājuma nauda netiek maksāta.

Gala rezultātā atvaļinājuma naudu aprēķina, dienas (stundas) vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu (stundu) skaitu atvaļinājuma laikā. Lai Jūs saprastu, kā tiek aprēķināta atvaļinājuma nauda, esam izveidojuši aprēķina piemēru:

• Darba alga: 1500 eiro (bruto) mēnesī
• Pēdējo sešu kalendāro mēnešu laikā nostrādāto dienu skaits – 120
• Atvaļinājuma laiks – 4 kalendāra nedēļas (28 dienas)

Dienas vidējā izpeļņa: 1500 x 6 / 120 = 75 eiro (bruto)

Atvaļinājums: 75 x 20 = 1500 eiro (bruto)

Lai arī vairumā gadījumu un arī šajā piemērā, kad atvaļinājumam tiek izmantotas 4 kalendāra nedēļas, atvaļinājuma nauda ir vienāda ar darba algu, tas tā nav vienmēr. Turklāt, tā kā vidējās izpeļņas aprēķina pamatā ir darbinieka reāli nostrādātais laiks (stundas, dienas) pēdējo sešu kalendāra mēnešu laikā un par šo laiku saņemtā darba samaksa, tad, atkarībā no situācijas, dažādiem darbiniekiem par vienu un to pašu atvaļinājuma laiku atvaļinājuma naudas aprēķins var atšķirties. Ja darbinieks nesaprot, kā darba devējs noteicis vidējo izpeļņu un aprēķinājis atvaļinājuma naudu, viņam ir tiesības lūgt paskaidrojumu.

Kam ir tiesības saņemt atvaļinājuma naudu?

Darba likums nosaka, ka ikvienam darbiniekam katru gadu pienākas ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Tiesības saņem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ir tiem darbiniekiem, kuri vienā darba vietā nostrādājuši vismaz 6 mēnešus – vienā mēnesī tiek uzkrātas 1,67 atvaļinājuma dienas. Ja nepieciešams, atvaļinājumu un atvaļinājuma naudu var saņemt ātrāk nekā pēc 6 nostrādātiem mēnešiem, taču par to jāvienojas ar darba devēju, tādējādi atvaļinājums tiek izņemts ”avansā”.

Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek piešķirts par darbinieka individuālo darba gadu, kas tiek skaitīts no darba līguma noslēgšanas datuma un beidzas nākamā gada attiecīgajā mēnesī un datumā. Piemēram, ja darba tiesiskās attiecības uzsāktas 10.12.2023., tad darbinieka individuālais darba gads ir no 10.12.2023. līdz 09.12.2024., nākošais individuālā darba gads – no 10.12.2024. līdz 09.12.2025. utt.

Darbiniekam nav jālūdz darba devējs piešķirt atvaļinājumu – darba devējam tas ir jāpiešķir! Ja darba vietā ir problēmas vai ārkārtas situācija, saskaņā ar likumu pēc darbinieka un darba devēja savstarpējās vienošanās ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma daļu var pārcelt uz nākamo gadu, taču ne vēlāk. Ja ikgadējais apmaksātais atvaļinājums tiek pārcelts, tad atvaļinājuma daļa nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.

Kad un kā tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda?

Pašsaprotami, ka darbinieki savu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu vēlas izmantot pēc iespējas lietderīgāk un izbaudīt, tādēļ atvaļinājums bieži tiek izmantots, lai, piemēram, paveiktu kādus lielākus darbus vai dotos ceļojumā. Līdz ar to, finanses atvaļinājuma laikā ir ļoti svarīgas un aktuāls jautājums ir, kad jāizmaksā atvaļinājuma nauda – pirms atvaļinājuma, atvaļinājuma laikā vai pēc tā?

Atvaļinājuma naudu un darba algu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma. Darbiniekam ir tiesības rakstveidā lūgt darba devējam pārcelt atvaļinājuma naudas izmaksu, piemēram, pēc atvaļinājuma, taču ne vēlāk kā reizē ar nākamo darba algu.

Neizmantotās atvaļinājuma dienas

Situācijā, kad darbinieks izbeidz darba tiesiskās attiecības un nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šādā situācijā atvaļinājuma naudas aprēķins neatšķiras.

Citos gadījumos ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama. Ja darba devējs nav piešķīris darbiniekam ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pilnā apmērā, tad darbiniekam veidojas atvaļinājumu uzkrājumi. 

Nedrīkst būt situācija, kad darbinieks nav bijis ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vairākus gadus, tādēļ likumā ir noteikts, ka ikgadējais apmaksātais atvaļinājums jāizmanto tekošā vai nākamā gada laikā, pretējā gadījumā darba devējs to var anulēt, neizmaksājot naudu par neizmantotajām atvaļinājuma dienām. 

Šī iemesla dēļ ikvienam darbiniekam vajadzētu rūpīgi sekot līdzi sava atvaļinājuma uzkrājumam un pēc iespējas censties neveidot uzkrājumu!

Kā darba vietas maiņa ietekmē atvaļinājuma naudas aprēķinu?

Kā jau augstāk skaidrojām, aprēķinot atvaļinājuma naudu, tiek rēķināta dienas vidējā izpeļņa. Tās pamatā ir darbinieka reāli nostrādātais laiks (stundas, dienas) pēdējo sešu kalendāra mēnešu laikā un par šo laiku saņemtā darba samaksa, tādēļ, mainot darba vietu, atvaļinājuma naudas aprēķins neatšķiras. Atšķiras tikai aprēķina skaitļi – tā kā šādās situācijās, visticamāk, mainās darba samaksa, piemaksas un prēmijas, mainās arī dienas (stundas) vidējā izpeļņa, kā rezultātā atvaļinājuma nauda var būt lielāka vai mazāka.

Noteikumi par atvaļinājuma naudas aprēķinu un izmaksu atšķiras atkarībā no valsts, uzņēmuma un darbinieka darba līguma noteikumiem. Lai no tā gūtu maksimālu labumu, ikvienam darbiniekam vajadzētu zināt savas tiesības attiecībā uz atvaļinājuma naudu, tomēr jāatceras, ka atvaļinājums un atvaļinājuma naudas aprēķins saistīts ar dažādām formalitātēm. Jāsaprot, ka arī darba devējam ir savas intereses, tādēļ, vienojoties par ikgadējo apmaksātu atvaļinājumu, darbiniekam un darba devējam vienam pret otru vajadzētu izturēties ar sapratni un meklēt kompromisu.