Kas ir neto alga un kā tā tiek aprēķināta?

Alga ir darba cena jeb darba samaksa, ko darba devējs maksā darbiniekam par paveikto darbu. Pastāv divi algu veidi: bruto un neto. Tā samaksa, kuru izmaksā darba devējs, patiesībā ir lielāka par to, kuru saņemam bankas kontā, tādēļ, lai saprastu, kā tiek aprēķināta darba alga un kādēļ tiek saņemta tieši tāda summa, ir svarīgi zināt atšķirības starp bruto un neto alga. Ir būtiski izprast arī terminu ‘ir bruto’, kas attiecas uz kopējiem ienākumiem pirms nodokļu un obligāto iemaksu atskaitīšanas, un tā nozīmi finanšu plānošanā.

Šajā rakstā stāstām vairāk par to, kas ir neto alga, kā tā tiek aprēķināta, kas ietekmē tās apmēru un citu svarīgu informāciju.

Kas ir neto alga?

Neto alga ir summa, ko darbinieks saņem savā bankas kontā pēc visiem atskaitījumiem no bruto algas jeb pēc tam, kad darba devējs nomaksājis visus nodokļus un citas obligātās iemaksas. Neto algas definīcija tautā ir ”alga uz rokas”.

Līdz ar to, bruto alga ir summa, ko parasti norāda darba līgumā jeb samaksa pirms visiem nodokļiem un obligātajām iemaksām. Tā tiek dēvēta arī par ”algu uz papīra”.

Kā tiek aprēķināta neto alga no bruto algas?

Neto alga tiek aprēķināta no bruto algas atņemot sociālos nodokļus – valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). 

Neto algas aprēķinā tiek ņemts vērā arī tas, cik apgādājamo ir darbiniekam, kā arī tas, kāds ir darbinieka neapliekamais minimums.

Piemērs: darbinieka bruto alga ir 1200 eiro, IIN likme 20%, 1 apgādājamais, neapliekamais minimums 450 eiro.

• Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20%: 74.80 eiro

• Sociālais nodoklis (darba ņēmēja daļa 10.5%): 126.00 eiro

• Sociālais nodoklis (darba devēja daļa 23.59%): 283.08 eiro

• Neapliekamais minimums: 450 eiro

• Atvieglojums par apgādībā esošajām personām: 250 eiro

• Uzņēmējdarbības riska valsts nodeva: 0.36 eiro

Darba devēja izdevumi kopā: 1483.44 eiro

Neto alga: 999.20 eiro

Kādi nodokļi ietekmē neto algas apmēru?

Neto algas apmēru ietekmē sekojoši nodokļi:

• VSAOI. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. VSAOI par darbinieku ir 34,09%. No darbinieka algas tiek ieturēti 10,50%, savukārt 23,59% darba devējs samaksā no saviem līdzekļiem un šī summa netiek iekļauta darbinieka bruto algā.

IIN. Latvijā ir progresīvā nodokļa likme, kas nozīmē, ka, jo lielāka alga, jo lielāka nodokļu likme (IIN) tai tiek piemērota – 20%, 23% vai 31%. Ja darbinieks ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu, tad no algas līdz 1667 eiro mēnesī tiek ieturēts 20% IIN, savukārt no pārsnieguma daļas – 23%.

Kā atšķiras bruto un neto alga?

Bruto un neto alga ir divi dažādi jēdzieni, kas tiek izmantoti, lai aprakstītu darbinieka ienākumus. Bruto alga ir kopējais darba ņēmēja ienākums pirms nodokļu un citu obligāto iemaksu nomaksas. Tā ietver darba ņēmēja saņemto darba samaksu, papildus labumus vai piemaksas. Savukārt, neto alga ir tā summa, kas paliek darbiniekam pēc nodokļu un iemaksu nomaksas.

Galvenā atšķirība starp bruto algu un neto algu ir tas, ka neto alga ir tā summa, kas tiek elektroniski pārskaitīta uz darbinieka bankas konta, savukārt bruto alga ir tā summa, ko darba devējs maksā darbiniekam pirms ieturēšanas nodokļu un citu valsts sociālo nodrošinājumu iemaksu.

Kā atšķiras neto alga dažādās valstīs?

Tā kā dažādās valstīs ir atšķirīga nodokļu nomaksas sistēma, atšķiras arī neto alga. Kamēr vidējā neto alga Latvijā ir 939 eiro, Lietuvā tā ir 1008 eiro, savukārt Igaunijā 1255 eiro.* 

Tomēr jāņem vērā, ka dažādās valstīs atšķiras ne tikai nodokļu nomaksas sistēma, bet arī kopējais nodokļu slogs – diemžēl visaugstākais tas ir Latvijā. Vienam darbiniekam zemākais nodokļu slogs ir Igaunijā, savukārt darbiniekam ar bērniem zemākais nodokļu slogs ir Lietuvā.

* 2022. gada statistikas dati

Protams, neto alga atkarīga arī no nozares, kurā cilvēks strādā, un ieņemamā amata.

Kā varētu mainīties mana neto alga, ja es paaugstinu savu izglītību vai prasmes?

Izglītībai un prasmēm ir tieša ietekme uz neto algu, tādēļ ir vērts apdomāt izaugsmes iespējas:

• Izglītības iegūšana. Iegūstot izglītību nozarē, kura ir pieprasīta darba tirgū, var būt iespēja iegūt labākus darba apstākļus, t.sk. augstāku neto samaksu. 

• Kvalifikācijas paaugstināšana. Iegūstot izglītību, kura papildina esošās zināšanas un prasmes, var būt iespēja pretendēt uz augstāku amatu, tādējādi augstāku neto samaksu.

• Pieredzes krāšana. Jo vairāk darba pieredzes konkrētā nozarē, jo lielāka iespēja pretendēt uz augstāku neto samaksu. 

Tomēr jāņem vērā, ka ne vienmēr izglītības iegūšana un prasmju uzlabošana nozīmē lielāku neto algu. Neto algas apmēru ietekmē arī citi faktori, kā tirgus apstākļi, uzņēmuma budžets, darba izpilde un darba tirgus pieprasījums. Lai paaugstinātu savu neto algu, ir svarīgi ne tikai regulāri pilnveidoties, bet arī būt aktīvam un ieinteresētam savos darba pienākumos, lai sasniegtu labāko iespējamo rezultātu un pierādītu, ka esat vērtīgs darbinieks. 

Kā es varu aprēķināt savu neto algu pirms darba uzsākšanas?

Lai pirmajā algas dienā nebūtu nepatīkamu pārsteigumu, jau pirms darba uzsākšanas vajadzētu aprēķināt savu neto algu. Lai aprēķinātu savu neto algu, rīkojieties sekojoši:

• Noskaidrojiet bruto algu! Sākumā vajadzētu noskaidrot, kāda ir darba devēja piedāvātā bruto alga jeb alga pirms nodokļu un citu ieturējumu atskaitīšanas. Bruto alga parasti tiek norādīta sludinājumā un darba līgumā.

• Noskaidrojiet VSAOI un IIN apmēru! VSAOI par darbinieku ir 34,09% (no bruto algas tiek ieturēti 10,50%), savukārt IIN līdz 1667 eiro mēnesī ir 20% no bruto algas, no pārsnieguma daļas – 23% no bruto algas.

• Noskaidrojiet citus ieturējumus! Bruto algai var būt dažādi ieturējumi no darba devēja puses, piemēram, obligātā samaksa par veselības apdrošināšanu.

• Noskaidrojiet, vai darba algai tiek piemērotas kādas piemaksas! Bruto algai var būt piemērotas dažādas piemaksas no darba devēja puses, kurām tiek piemērota atšķirīga nodokļa likme vai nodoklis netiek piemērots vispār.

• Noskaidrojiet savu neapliekamo minimumu! Pirms aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ienākumiem piemēro neapliekamo minimumu. Neapliekamais minimums apskatāms VID EDS sistēmā.

• Ņemiet vērā apgādājamo skaitu! Atkarībā no apgādājamo skaita, pienākas nodokļu atvieglojums.

• Veiciet aprēķinus! Lai aprēķinātu neto algu, no bruto algas atņemiet nodokļus un citus ieturējumus, ņemot vērā savu neapliekamo minimumu un apgādājamo skaitu – atlikums ir neto alga.

Mūsdienās internetā pieejami dažādi darba algas kalkulatori, kas, ievadot prasīto informāciju, automātiski aprēķina neto algu. Viens no šādiem rīkiem ir algas kalkulators.

Kā plānot savu finanšu situāciju, zinot savu neto algu?

Zinot savu neto algu, varat plānot savu finanšu situāciju, izmantojot šādus soļus:

1. Aprēķiniet savu neto algu: Sākumā noskaidrojiet savu bruto algu un atņemiet visus nodokļus un obligātās iemaksas, lai iegūtu neto algu.

2. Noteikiet savus mēneša izdevumus: Iekļaujiet ikdienas izdevumus, kredītu maksājumus, komunālos maksājumus un citus regulāros izdevumus.

3. Plānojiet savu budžetu: Izveidojiet budžetu, kurā iekļauti visi mēneša izdevumi un ienākumi, lai nodrošinātu, ka izdevumi nepārsniedz ienākumus.

4. Ietaupiet naudu: Izmantojiet daļu no savas neto algas, lai veidotu uzkrājumus un nodrošinātu finansiālo drošību nākotnē.

5. Regulāri pārskatiet savu finanšu situāciju: Pārskatiet savu budžetu un izdevumus, lai pārliecinātos, ka jūsu finanšu plāns ir efektīvs un jūs sasniedzat savus finanšu mērķus.

Izmantojot šos soļus, varat efektīvi plānot savu finanšu situāciju, zinot savu neto algu. Tas palīdzēs jums nodrošināt finansiālo stabilitāti un sasniegt savus ilgtermiņa mērķus.

Kāpēc svarīgi zināt savu neto algu?

Ir vairāki iemesli, kāpēc svarīgi zināt savu neto algu:

• Budžeta plānošana. Neto alga ir uz rokas saņemtā samaksa jeb reālā samaksa, kura katru mēnesi tiek saņemta bankas kontā, tādēļ ir svarīgi to zināt, lai varētu pēc iespējas precīzāk izplānot savu budžetu.

• Darba izvēle. Neto alga ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, izvēloties darba vietu, tādēļ ir svarīgi to zināt, lai varētu salīdzināt dažādus darba piedāvājumus un izvēlēties labāko. 

• Finansiālā drošība un stabilitāte. Neto alga ļauj novērtēt finansiālās iespējas, tādēļ ir svarīgi to zināt, lai varētu plānot savu nākotni un panākt līdzsvaru starp ienākumiem un izdevumiem, tādējādi nodrošinot finansiālo stabilitāti. 

Latvijas mērķis ir izveidot godīgu un vienlīdzīgu nodokļu sistēmu, kas novērstu ienākumu nevienlīdzību, tādēļ cilvēkiem ar vienādu bruto algu var atšķirties neto alga – tas atkarīgs no nodokļu un citu ieturējumu, kā arī atvieglojumu apmēra. Šī iemesla dēļ, aprēķinot savu neto algu jeb algu ”uz rokas”, nevajadzētu vadīties pēc citu cilvēku pieredzes, bet gan vajadzētu ņemt vērā savu individuālo situāciju.