Minimālā darba alga Latvijā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, vidējā darba alga pirms nodokļu nomaksas 2023. gada 3. ceturksnī sasniegusi 1549 eiro. Salīdzinājumā ar 2022. gada 3. ceturkšņa datiem, tā pieaugusi par 165 eiro. Vislielākā vidējā alga ir Rīgas reģionā – 1715 eiro, zemākā – Latgales reģionā, kur vidējā darba alga šī gada 3. ceturksnī bijusi 1102 eiro.

Lai arī darba sludinājumos norādītas dažādas algas, kas atkarīgas no konkrētā uzņēmuma, darba pienākumiem, slodzes un citiem aspektiem, Latvijā, tāpat kā citās valstīs, ir noteikta minimālā alga – zemākā samaksa, kas darba devējiem jānodrošina par darbu normāla darba laika ietvaros.
Kā rāda statistika, šobrīd minimālo algu Latvijā saņem 100,6 tūkstoši jeb 12,4% darbinieku. Visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām ir Latgalē.

Saskaņā ar Darba likuma 61. pantu, minimālo mēneša darba algu nosaka Ministru Kabinets.

Kā tiek aprēķināta minimālā darba alga?

Minimālo algu nosaka, ņemot vērā vairākus aspektus. Šeit lielu lomu spēlē Eiropas Savienības direktīva par adekvātu minimālo algu, kas nosaka, ka minimālajai algai ES jābūt tādai, lai darba ņēmējiem būtu cilvēka cienīga dzīve.

Lai arī direktīvā nav noteikta konkrēta minimālā alga, katrai dalībvalstij ir jāizstrādā savs minimālās algas apmērs, ņemot vērā valsts specifiku un ekonomisko situāciju.

Minimālā alga ir ietverta arī virknē citu tiesību aktu. Piemēram, sociālajā apdrošināšanā. Likums ”Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz, ka minimālais obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir trīs minimālās mēneša darba algas. 2023. gadā tie bija 1860 eiro, bet sākot no 2024. gada – 2100 eiro.

Kāda ir minimālā stundas tarifa likme?

Normālā darba laika ietvaros minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu veic pēc šādas formulas: TL min = MDA/h. (TL min – minimālā stundas tarifa likme eiro; MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga).

Jāņem vērā, ka pusaudžiem un darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un 40 stundu vietā nedēļā strādā 35, minimālo stundas likmi aprēķina, saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem.

Minimālā mēneša darba alga – Situācija Eiropas Savienībā

Lai arī minimālā alga Latvijā palielinās, tā tik un tā ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Lietuvā minimālā mēneša alga ir 840 eiro, savukārt Igaunijā – 725 eiro. Eiropas valstu vidū augstākais dzīves līmenis šobrīd ir Luksemburgā, kur minimālā alga sasniedz 2387 eiro.

Minimālā darba alga 2024. gadā

gada 1. janvārī Latvijā minimālā mēneša darba alga tiks palielināta no 620 eiro līdz 700 eiro. Lai arī šis ir liels solis pareizajā virzienā, tomēr jāņem vērā, ka minimālā mēneša darba alga nav vienīgais faktors, kas ietekmē darba ņēmēju labklājības līmeni. Svarīgi ņemt vērā arī citus aspektus, piemēram, izglītības pieejamību, kvalitatīvu veselības aprūpi un inflāciju.

Minimālā darba alga 2023. gadā

2023. gadā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros bija 620 eiro. Salīdzinājumā ar 2022. gadu tā tika palielināta par 24%.

Minimālā darba alga 2022. un 2021. gadā

Minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros 2021. gadā bija 500 eiro. Tāda tā saglabājās arī 2022. gadā. Kas attiecas uz vidējo samaksu valstī, 2021. gadā vidējā darba alga par pilnas slodzes darbu bija 1277 eiro, savukārt 2022. gadā – 1373 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Minimālā darba alga 2020. gadā

Minimālā darba alga 2020. gadā bija 430 eiro. Savukārt vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu šajā periodā bija 1143 eiro.

Kas ir neapliekamais iztikas minimums?

Vēl kāds termins, ko vērts apskatīt, ir neapliekamais iztikas minimums. Lai arī minimālā alga no 2024. gada 1. janvāra nav mazāka par 700 eiro, neapliekamais iztikas minimums jau trīs gadus saglabājies nemainīgs – 500 eiro. Tas ir ienākumu apmērs, līdz kuram piemēro neapliekamo minimumu pirms aplikšanas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Salīdzinājumam – Igaunijā neapliekamais iztikas minimums ir 654 eiro, savukārt Lietuvā – 747 eiro.

Ideālā gadījumā minimālajai algai būtu jāsakrīt ar neapliekamo minimumu, tomēr Latvijā līdz tam vēl kāds ceļš ir ejams.

Garantētais iztikas minimums

Nozīmīgs jēdziens ir arī garantētais iztikas minimums. Tas ir minimālais ienākums, kas nepieciešams, lai cilvēks varētu segt pamata izdevumus. Tas ietver vajadzīgās izmaksas, piemēram, pārtiku, dzīvesvietu, veselības aprūpi. 2023. gadā garantētais iztikas minimums pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā tika palielināts līdz 125 eiro iepriekšējo 109 eiro vietā. Savukārt iztikas minimums katram nākamajam cilvēkam mājsaimniecībā 2023. gadā bija 87,50 eiro. 2024. gadā tie tiks palielināti un būs 137 un 96 eiro.

Ienākumu sliekšņi tiek noteikti diferencētā apmērā procentos no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētās minimālo ienākumu mediānas uz vienu ekvivalento patērētāju mēnesī. Saskaņā ar šiem noteikumiem, garantēto minimālo ienākumu līmenis (GMI) ir 20% no ienākumu mediānas, trūcīgās mājsaimniecības ienākumu slieksnis – 50% no ienākumu mediānas, savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne lielāku par 80% no ienākumu mediānas, bet ne mazāku par trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.
No 2023. gada 1. jūlija minimālajiem ienākumu sliekšņiem tika izmantota 2020. gada ienākumu mediāna – 626, 57 eiro. No 2024. gada 1. janvāra tiks piemērota 2021. gada ienākumu mediāna – 685, 78 eiro. Mediāna ir viduspunkts ienākumiem, kas sagrupēti no zemākās līdz augstākajai vērtībai. (nevis vidējie ienākumi, bet centra vērtība)

Jāņem vērā, ka minimālā alga nav tieši saistāma ar iztikas minimumu. Minimālā mēneša darba alga ir mazākā summa, ko darba ņēmējs saņem par pilnas slodzes darbu, savukārt iztikas minimums atkarīgs no apgādājamo skaita – katrā mājsaimniecībā tas būs atšķirīgs. Tā, piemēram, divu cilvēku mājsaimniecībai garantētais iztikas minimums 2024. gadā būs 233 eiro, savukārt četru – 425 eiro.

Kas ir Mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets?

Jauna iztikas minimuma groza metodoloģijas izstrādes vajadzībām tika veikts pētījums, kas ļāva izveidot mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžetu. Tas veidots no divām daļām – pārtikas groza un nepārtikas izdevumu kategorijām. Jāņem vērā, ka MRI budžets dažādiem mājsaimniecības tipiem ir atšķirīgs. Piemēram, MRI budžets vienam darbspējas vecuma cilvēkam Rīgā ir 423, 27 eiro mēnesī, savukārt ģimenei ar bērnu vecumā no 15 līdz 17 gadiem, kura dzīvo pilsētā, bet ne Rīgā, 797, 64 eiro. Šis budžets kalpos kā atskaites punkts dažādu ar ienākumiem un izdevumiem saistītu lēmumu pieņemšanā, tomēr šobrīd tam nav tieša saistība ar pabalstu apmēru.

Kā rāda gan minimālās algas pieaugums, gan statistikas dati par vidējo algu Latvijā, valsts iedzīvotāju labklājības līmenis pieaug. Tomēr, lai novērtētu reālo situāciju, jāņem vērā arī citi aspekti, piemēram, jau pieminētā inflācija. Lieliski, ka valsts līmenī šie jautājumi tiek risināti, un lielu lomu spēlē arī Eiropas Savienības noteiktās vadlīnijas, kas radītas ar mērķi nodrošināt labus dzīves apstākļus visiem strādājošajiem un viņu ģimenēm.

Rēķinu izrakstīšana un grāmatvedība tagad ir vienkārša un ērta! Izvēlies šo tiešsaistes risinājumu, lai vadītu visas savas finanses vienuviet – intuitīvi izmantojamā platformā.