Kas ir bruto alga un kā tā tiek aprēķināta?

Runājot par atalgojumu, tiek izmantoti divi jēdzieni – bruto alga un neto alga. Lai gūtu priekšstatu par to, kāda daļa algas tiks izmaksāta nodokļos, bet kāda – paliks uz rokas, ir svarīgi zināt abu šo jēdzienu būtiskākās atšķirības. Izpratne par ‘bruto un neto’ ir būtiska finanšu plānošanai, jo tā palīdz labāk budžetēt un pieņemt informētus nodarbinātības lēmumus.

Kas ir bruto alga un ko tā ietver, vairāk lasiet raksta turpinājumā.

Kas ir bruto alga?

Bruto alga ir tā summa, ko darba devējs noteicis pirms nodokļu nomaksas. Tā ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bruto un neto alga ir būtiski jēdzieni, kas palīdz izprast atšķirības starp kopējo ienākumu pirms un pēc nodokļu nomaksas.

Darba sludinājumos parasti tiek norādīta bruto alga, jo var atšķirties atkarībā no algas apmēra, darba ņēmēja apgādājamo skaita un citiem aspektiem.

Neto alga, savukārt, ir tā atalgojuma daļa, ko darba ņēmējs saņem savā bankas kontā pēc nodokļu nomaksas.

Kā tiek aprēķināta bruto alga?

Bruto alga tiek aprēķināta saskaitot visus ienākumus, kas saņemti pie konkrētā darba devēja. Bruto alga ietver pamatalgu (mēnešalgu, amata algu), samaksu par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas un prēmijas, piemaksas par virsstundu darbu vai darbu svētku dienās, samaksu par ikgadējo un papildatvaļinājumu, piemaksas pie atvaļinājuma, atvaļinājuma pabalstu, kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, darbnespējas lapu A apmaksu, valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas, kā arī darba samaksas subsīdijas.

Ir svarīgi aprēķināt neto algu (net salary) pirms darba uzsākšanas, lai izvairītos no pārsteigumiem algas dienā.

Darbinieki, kuriem ir fiksēta alga, ik mēnesi saņem vienādu summu, kas arī ir norādīta darba līgumā. Ja darbiniekam tiek maksāta stundas likme, tad tās apmērs jāsareizina ar nostrādāto stundu skaitu noteiktajā periodā. Piemēram, ja darbinieks strādā 40 stundas nedēļā un stundas likme bruto ir 7 EUR, tad nedēļā viņš saņem 280 EUR, kas veido 1120 EUR mēnesī. Bruto un neto algas var aprēķināt arī izmantojot tiešsaistē pieejamos algu kalkulatorus. Norādot prasīto informāciju, piemēram, neto/bruto algu, informāciju par nodokļu grāmatiņu un apgādībā esošajām personām, kā arī neapliekamo minimumu, saņemsiet informāciju par veiktajām iemaksām un to, kāda attiecīgi ir bruto vai neto alga. Tomēr, lai saņemtu precīzu aprēķinu, ieteicams konsultēties ar zinošu grāmatvedi, kurš, pamatojoties uz likumdošanas niansēm un konkrēto situāciju, sniegs informāciju par to, kāda naudas summa Jums tiks pārskaitīta algas dienā, savukārt kāda tiks novirzīta nodokļiem.

Kādi nodokļi tiek ieturēti no bruto algas?

Darba devējs no bruto algas aprēķina nodokļus un pārskaita tos valsts budžetā, tādējādi nosakot, kas ir neto alga ir – summa, ko darbinieks saņem pēc visu nodokļu un obligāto iemaksu atskaitīšanas. Šobrīd valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darba ņēmēju ir 34,09%.

No darbinieka bruto algas tiek ieturēti 10,50% no šīs likmes, savukārt 23,59% maksā darba devējs no saviem līdzekļiem. No algas tiek ieturēts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Ja algas nodokļu grāmatiņa ir iesniegta darba devējam, tad no algas līdz 1667 EUR nodokļa likme ir 20%, no summas, kas to pārsniedz – 23%.

No bruto algas apmēra atkarīgas arī pensiju un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Jo lielāka bruto alga, jo lielākas sociālās iemaksas, un attiecīgi lielāki arī pabalsti un pensija.

Tā, piemēram, vecuma pensija tiek aprēķināta viena gada periodam, ņemot vērā apdrošinātās personas pensijas kapitālu, kas reģistrēts šīs personas kontā un ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus.

Bezdarbnieka pabalsta apmērs, savukārt, atkarīgs no personas apdrošināšanas stāža un iemaksu algas. Bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanai tiek ņemta vērā vidējā iemaksu alga 12 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms mēneša, kurā iegūts bezdarbnieka statuss.

Palielinoties minimālajai algai, pieaug arī obligātās sociālās apdrošināšanas minimums. Minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir maksājums, ko par katru personu veic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. 2024. gadā minimālais iemaksu objekts ceturksnī ir 2100 EUR vai 700 EUR mēnesī.

Saskaņā ar likumu, vairākos gadījumos iespējama brīvprātīga pievienošanās valsts pensiju, invaliditātes, maternitātes, slimības, kā arī vecāku apdrošināšanai. Arī brīvprātīgajām iemaksām iemaksu objekta minimālais gada apmērs ir 12 minimālās mēneša darba algas – no 2024. gada tie būs 8400 EUR līdzšinējo 7440 EUR vietā.

Kādas izmaiņas likumdošanā ietekmē bruto algu?

Bruto algas apmēru var ietekmēt arī valsts likumdošana. Tā, piemēram, no 2024. gada minimālā alga tiek palielināta par 80 EUR un sasniedz 700 EUR. Vienlaikus mainās arī minimālās stundas tarifa likmes. Tās tiek aprēķinātas Ministru Kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā. Jāņem vērā, ka minimālās stundas tarifa likmes atšķiras pa mēnešiem. Tāpat minimālās stundas tarifa likmi ietekmē darba dienu skaits nedēļā un darba stundu skaits dienā.

Palielinoties valstī noteiktajai minimālajai algai, likumsakarīgi pieaugs arī darba devēju izdevumi. Īpaši tas attiecināms uz darba devēja darbspēka izmaksām par daļu darbinieku, kuri saņem minimālo mēneša darba algu normālā darba laika ietvaros (vai mazāku). Izdevumi palielināsies arī par tiem darbiniekiem, kuru atalgojums 2023. gadā pārsniedza minimālo algu, bet bija mazāka nekā 700 EUR.

Kā norāda Labklājības Ministrijā, minimālās algas palielinājumam ilgtermiņā būs pozitīva ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Savukārt īstermiņā šīs izmaiņas mazos un vidējos uzņēmumus, kur ir liels to darbinieku īpatsvars, kas saņem minimālo algu, var ietekmēt arī nelabvēlīgi.

Vērtējot darba iespējas un gaidāmo atalgojumu, jāņem vērā gan bruto algas apmērs – samaksa uz papīra, kā arī neto alga – tas, ko saņemsiet savā bankas kontā. Kas ir neto alga? Neto alga ir summa, ko darbinieks saņem pēc visu obligāto atskaitījumu veikšanas no bruto algas. Tā ir būtiska personīgā budžeta un finanšu plānošanas sastāvdaļa. Atcerieties, ka darba devēja pienākums ir sniegt informāciju par veiktajām iemaksām un atbildēt uz darba ņēmēja neskaidrajiem jautājumiem par iemaksu apmēru.

Vidējā bruto alga Baltijas valstīs