Vidējā Darba Alga Latvijā

Kāda ir vidējā darba alga Latvijā?

Laikā, kad strauji paaugstinājusies inflācija, ļoti aktuāls jautājums ir darba algas apmērs. Statistikas dati liecina, ka 2023. gadā vidējais atalgojums Latvijā audzis lēnāk nekā patēriņa cenas, līdz ar to palēlinās algotu darbinieku pirktspējas lejupslīde. 

No darba algas apmēra tiešā veidā atkarīgas finansiālās iespējas un dzīves labklājība, tādēļ ir svarīgi ik pa laikam pārskatīt savas algas apmēru, lai vajadzības gadījumā apdomātu, kā pelnīt vairāk. 

Šajā rakstā stāstām vairāk par vidējo darba algu Latvijā, darba algas tendencēm un prognozēm nākotnē.

Kāds ir pašreizējais vidējais algu līmenis Latvijā 2023. gadā?

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2023. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba alga Latvijā mēnesī par pilnas slodzes darbu bija 1215 eiro, kas, salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, ir pieaugums par 137 eiro jeb 12,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga par 14,1%. 

2023. gada 2. ceturksnī vidējā neto alga Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1114 eiro – gada laikā tā pieauga par 11,7%, par 0,1 procentpunktu apsteidzot patēriņa cenu kāpumu, tādējādi palēlinoties algotu darbinieku pirktspējas lejupslīdei, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2023. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba alga Latvijā mēnesī par pilnas slodzes darbu bija 1215 eiro, kas, salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, ir pieaugums par 137 eiro jeb 12,7%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga par 14,1%. 2023. gada 2. ceturksnī vidējā neto alga Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1114 eiro – gada laikā tā pieauga par 11,7%, par 0,1 procentpunktu apsteidzot patēriņa cenu kāpumu, tādējādi palēlinoties algotu darbinieku pirktspējas lejupslīdei, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vidējā darba alga, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm 2023. gadā?

Algas dažādās Eiropas Savienības valstīs būtiski atšķiras, un to ietekmē katras valsts likumi, nodokļi, darbaspēka pieprasījums, inflācija un daudzi citi faktori. 

Ekonomikas pasaulē daudz tiek runāts par Latvijas vēlmi sasniegt Eiropas vidējo algu līmeni, tomēr izskatās, ka tam būs nepieciešams vēl krietns laiks – salīdzinot ar citām Eiropas valstīm 2023. gadā, vidējā darba alga Latvijā vairumā gadījumu ir zemāka. 

Visobjektīvāk ir salīdzināt Latvijas darba algu ar kaimiņvalstu, Igaunijas un Lietuvas, darba algu. Lai arī šobrīd no Baltijas valstīm Latvijā vidējais atalgojums ir zemākais, jāņem vērā algas pieauguma dati. 2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, Lietuvā un Igaunijā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga ļoti līdzīgi – Igaunijā par 12,4%, savukārt Lietuvā –par 12,3%. Latvijā vidējais atalgojums audzis lēnāk – par 12%. 

Jāņem vērā fakts, ka 2023. gadā visās Baltijas valstīs tika palielināta minimālā alga. Visstraujākais minimālās algas pieaugums bija Latvijā – 24% (no 500 līdz 620 eiro), tad Lietuvā – 15,1% (no 730 līdz 840 eiro), tad Igaunijā – 10,9% (no 654 līdz 725 eiro).

Kādi ir galvenie faktori, kas ietekmē vidējo algu Latvijā?

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darba tirgus (darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, darbaspēka pieprasījuma un pieprasījuma tendences, darba tirgus strukturālās izmaiņas), bet arī politiskie lēmumi un pārmaiņas, jo ar lielu pārsvaru lielākais darba devējs Latvijā ir tieši valsts un pašvaldību iestādes. 

Pēdējā laika darba algas izmaiņas gan saistītas ar iepriekšējo periodu augsto inflāciju, kura algas apmērā sāka atspoguļoties tikai 2022. gada 2. ceturksnī. Jāņem vērā, ka arī šobrīd inflācija nav beigusies, tomēr tā ir ievērojami kritusies. Tāpat vidējo darba algu Latvijā ļoti ietekmē tas, ka gada laikā palielinājās darba devēju savstarpējā konkurence, kas mudinājusi palielināt algas, jo, mazinoties darbaspēka piedāvājumam, darbinieku aizvietošana prasa vēl vairāk resursu. Jāatceras arī par to, ka šogad Latvijā vidējais atalgojums audzis tādēļ, ka šī gada sākumā tika palielināta minimālā alga.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Kādas ir atšķirības vidējās algas ziņā starp dažādām nozarēm Latvijā?

Atšķiras arī vidējā alga Latvijā pa nozarēm un vidējā alga Latvijā pa profesijām, jo dažādās nozarēs nepieciešamas atšķirīgas zināšanas un prasmes, kā arī atšķiras pieprasījums pēc dažādu nozaru speciālistiem. 2023. gada 2. ceturksnī augstākā vidējā bruto darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija sekojošās nozarēs: 

• finanšu un apdrošināšanas darbība (2656 eiro), 
• informācijas un komunikācijas pakalpojumi (2523 eiro), 
• enerģētika (2041 eiro), 
• profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare (1937 eiro), 
• valsts pārvalde (1777 eiro), 
• ieguves rūpniecības un karjeru izstrāde (1710 eiro), 
• veselības un sociālās aprūpe (1662 eiro), 
• ūdens apgāde, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozare (1582 eiro) 
• un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (1552 eiro). 

Savukārt 2023. gada 2. ceturksnī zemākā vidējā bruto darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (985 eiro).

Strauju algu kāpumu ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un enerģētikas nozarē un to, ka šajās jomās alga ir lga ir lielāka par vidējo valstī, ietekmēja ne tikai atalgojumam paredzēto līdzekļu palielinājums, bet arī pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.

Kā vidējā alga Latvijā ir mainījusies laika gaitā un kādas ir prognozes nākotnei?

Pēc 2008. gada finanšu krīzes, kas ietekmēja vairākas valstis, tostarp Latviju, vidējā alga samazinājās un darba ņēmējiem bija mazāk iespēju saņemt paaugstinājumus. Tomēr pēdējo gadu laikā vidējā darba samaksa pirms nodokļu samaksas par pilnas slodzes darbu ir pakāpeniski palielinājusies, un gada laikā tā palielinājusies pat par 12,7%.

Prognozes nākotnei, protams, atkarīgas no ekonomiskajiem apstākļiem un politiskās ietekmes, un jāņem vērā gan valsts, gan pasaules tirgus attīstība. Lai arī kopumā ir paredzams, ka mēneša vidējā bruto darba samaksa pirms nodokļu samaksas turpinās augt, tomēr tās ir šī brīža prognozes, kas var strauji mainīties, jo situācija pasaulē šobrīd ir diezgan saspringta. 

Lai spētu prognozēt pēc iespējas precīzāk, svarīgi turpināt regulāri uzraudzīt un analizēt algu tendences, lai saprastu, kā alga mainās laika gaitā.

Kādas ir regionālās atšķirības vidējās algās Latvijā?

Vidējā bruto darba samaksa valstī atšķiras arī reģionāli. Rīga kā galvaspilsēta ir galvenais ekonomiskais un finanšu centrs, tādēļ vidējā bruto darba samaksa Rīgā parasti ir augstāka nekā citos reģionos – Rīgā ir vairāk darba iespēju, uzņēmumu un ārvalstu investīciju u.c. algas pieaugumam labvēlīgi rādītāji. Augstākas algas tendences vērojamas arī Pierīgas reģioniem, t.sk. Jūrmalā un tās apkārtnē – šajā reģionā ir attīstīta tūrisma nozare, kā arī aktīvs augstākas klases nekustamo īpašumu tirgus.

Latgalē un Zamgalē vidējā alga parasti ir mazāka nekā Rīgā un Pierīgas reģionā – šajos reģionos ir mazāk ekonomiskās aktivitātes un darba iespēju. Savukārt pārējā Latvijas teritorijā ir mērens vidējās algas līmenis, jo šie reģioni ir mazāk urbanizēti, atkarīgi no lauksaimniecības, rūpniecības u.tml.

Skatoties pa reģioniem, gada laikā vidējā bruto darba samaksa visstraujāk augusi Pierīgā (par 14,9%) un Vidzemē (par 14,1%). 2023. gada 2. ceturksnī augstākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1690 eiro, savukārt zemākā kā parasti Latgalē – 1077 eiro, kas ir par 36% mazāk nekā Rīgā. Pozitīva tendence, ka mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas starp Rīgu un reģioniem ar laiku atšķiras arvien mazāk, izņemot Zemgali. Lielākais algu plaisas samazinājums gada laikā vērojams Pierīgā (par 3,1 procentpunktiem).

Svarīgi piebilst, ka vidējā bruto samaksa var atšķirties pat starp pilsētām vai apdzīvotiem rajoniem vienā reģionā.

Kā vidējā alga Latvijā ietekmē dzīves kvalitāti?

Vidējā alga Latvijā ietekmē dzīves kvalitāti dažādos veidos. Daži no tiem:

Pirktspēja

Augstāka vidējā alga nozīmē, ka cilvēkiem ir vairāk naudas iztikai ikdienā. Viņi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, kas uzlabo dzīves kvalitāti, piemēram, kvalitatīvāku pārtiku, izklaides aktivitātes, ceļojumus, luksusa preces utt.

Sociālās vajadzības

Augstāka vidējā alga var nodrošināt labāku sociālo pārvaldību, piemēram, nodršināt pieejamāku un kvalitatīvāku veselības aprūpes un pensiju sistēmu, kas uzlabo dzīves kvalitāti. Tas arī palīdz cilvēkiem justies drošāk.

Emocionālais stāvoklis

Augstāka vidējā alga rada mazāku finansiālo spriedzi un uztraukumus, kas saistīti ar naudas trūkumu. Tas var pozitīvi ietekmēt cilvēku emocionālo stāvokli, līdz ar to dzīves kvalitāti.

Tomēr augstāka samaksa pēc nodokļu nomaksas nav vienīgais faktors, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Ir arī daudz citu faktoru, kas to ietekmē, piemēram, izglītība, veselība, vides apstākļi, darba apstākļi, tādēļ, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par dzīves kvalitāti Latvijā, ir svarīgi vērtēt vidējo algu kopā ar citiem dzīves kvalitātes rādītājiem.

Vidējā alga latvijā 2023. gadā ir strauji augusi, turklāt ekonomisti prognozē, ka turpmākajos gados mēneša vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas turpinās augt – algu kāpums paredzams straujākas ekonomikas attīstības un struktūras pārmaiņu dēļ. Diemžēl tas nenozīmē, ka gaidāms vispārējs cenu kritums, tomēr nākotnes prognozes arī attiecībā uz cenu kritumu ir pozitīvas.