Vai fiziska persona var izrakstīt rēķinu?

Vai esi kādreiz aizdomājies, kā nodrošināt, lai tavi sniegtie pakalpojumi vai pārdotās preces tiktu godprātīgi apmaksātas? Rēķins ir būtisks dokuments gan biznesa, gan ikdienas darījumos, jo tas apliecina darījuma faktu un nosaka saistības starp pircēju un pārdevēju. Rēķins kalpo par juridisko pierādījumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai pārdotajām precēm. Tas palīdz nodrošināt kārtību finanšu darījumos.

Taču — vai fiziska persona var izrakstīt rēķinu un kāpēc tas ir svarīgi? Šajā rakstā skaidrosim fiziskās un juridiskās personas atšķirības, kā arī kad un kāpēc fiziskas personas var izrakstīt rēķinu. Lasi tālāk!

Jurisdikcija un likumdošana

Likumdošanā saskarsies ar diviem dažādiem jēdzieniem: juridiska persona un fiziskā persona. Lai izprastu reglamentējumu, ir svarīgi saprast atšķirību starp šiem jēdzieniem.

Kā atšķiras juridiska un fiziskā persona?

Fiziskā persona uzņēmējdarbību veic savā vārdā, tas ir, nedibinot speciālu saimnieciskās darbības veikšanai paredzētu subjektu (nedibinot uzņēmumu). Fiziskajai personai ir pienākums savu statusu reģistrēt Valsts ieņēmumu dienestā, taču nav nepieciešama reģistrācija Uzņēmumu reģistrā. Saskaņā ar likumdošanu, tikai pašnodarbināta persona vai individuālais komersants tiek uzskatīts par fizisku personu, kas veic uzņēmējdarbību. 

Savukārt juridiska persona ir uzņēmums, iestāde vai organizācija. Civillikuma 1407. pantā noteikts, ka par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķirta juridiska personība. Tas ir, uzņēmējdarbība netiek veikta fiziskas personas vārdā.

Kāda fiziskas personas darbība uzskatāma par saimniecisko darbību?

Ir vairāki noteikumi un likumi, kas reglamentē saimnieciskās darbības veikšanu fiziskām personām, tai skaitā, likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Sākotnēji gan ir svarīgi saprast, kāda fiziskas personas darbība vispār ir uzskatāma par saimniecisko darbību. 

Saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fiziskās personas darbība uzskatāma par saimniecisko darbību, ja izpildās kāds no kritērijiem:

• Darījumu regularitāte un sistemātiskums – vismaz trīs darījumi gadā vai vismaz pieci darījumi trijos gados;
• Ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā (izņemot ienākumus no personiskā īpašuma pārdošanas (piemēram, personisko lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu – pārdošanas);
• Darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu daudzums norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Fiziskā persona un rēķina izrakstīšana

Saskaņa ar Latvijas likumu „Grāmatvedības likums”, attaisnojuma dokumentu par sniegtajiem pakalpojumiem vai pārdoto preci var izsniegt arī fiziska persona. Šajā gadījumā fiziskajai personai jānorāda savi rekvizīti, proti, vārds, uzvārds, personas kods un adrese. Tomēr līguma veids ir darījuma partneru ziņā, to Latvijas nodokļu normatīvie akti nereglamentē. Šajā gadījumā pakalpojumu apliecinoši dokumenti var būt līgumi, rēķini, čeki, darbu pieņemšanas nodošanas akti, maksājuma uzdevumi, konta izdrukas u.c.

Fiziskās personas iespējas

Fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, var izrakstīt rēķinu par katru sniegto pakalpojumu vai pārdoto preci. Piemēram, ja pašnodarbinātais sniedz pakalpojumus kā freelanceris uzņēmumam, par sniegto pakalpojumu var tikt izrakstīts rēķins. 

Autoratlīdzība kā alternatīva rēķinam

Tomēr jāatceras, ka šis nav vienīgais attaisnojuma dokuments, kas var kalpot par pierādījumu darījuma esamībai. Piemēram, var tikt slēgts arī autoratlīdzības līgums. Pie tam, autoratlīdzību var saņemt arī fiziska persona, kas nav reģistrējusi saimniecisko darbību. Šajā gadījumā autoratlīdzības izmaksātājs ietur 25% nodokli (20% IIN un 80% VSAOI) un iesniedz paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Tātad, fiziskā persona var neizrakstīt rēķinu, bet saņemt autoratlīdzību par pakalpojuma sniegšanu. 

Praktiskie aspekti

Ja esi fiziskā persona un esi izlēmis izrakstīt rēķinu, tas jāsastāda saskaņa ar likumu „Grāmatvedības likums”. Proti, ja rēķinu izraksta fiziska persona, tad attaisnojuma dokumentā jānorāda savi rekvizīti:

• Vārds un uzvārds
• Personas kods
• Adrese

Kādi nodokļi jāmaksā fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību

Ja esi fiziska persona, kas reģistrējusi saimniecisko darbību, Tev būs jāmaksā nodokļi. Tas, kādi nodokļi jāmaksā, ir atkarīgs no izvēlētā nodokļu režīma. Saskaņā ar likumdošanu, fiziskā persona var veikt saimniecisko darbību četros nodokļu režīmos:

• Vispārējais nodokļu režīms. Tas paredz, ka pašnodarbinātajam jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) reizi gadā, kā arī jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) reizi ceturksnī. Šajā gadījumā ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un ar to gūšanu saistītos izdevumus, reizi gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tapat reizi ceturksnī jāiesniedz „Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums”.
• Mikrouzņēmuma nodoklis (MUN). Fiziskā persona kā alternatīvu var izvēlēties arī mikrouzņēmuma nodokli. Arī šajā gadījumā ir jākārto grāmatvedība, uzskaitot ieņēmumus un saistītos izdevumus, kā arī reizi ceturksnī jāiesniedz MUN maksātāja deklarācija. No samaksātā MUN 80% tiek novirzīti pašnodarbintātā valsts sociālajai apdrošināšanai, bet 20% – iedzīvotāju ienākuma nodoklim. Grāmatvedību var neveikt, ja tiek izmantots SID konts.
• Samazinātā patentmaksa. Tas ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, ko maksā par pusgadu vai gadu. Šajā gadījumā nav jāveic grāmatvedība, bet jāuzskaita no saimnieciskās darbības gūtie ienākumi. 
• Paziņotā saimnieciskā darbība īpašuma izīrētājiem. Paziņotā (nereģistrētā) saimnieciskā darbība ir atvieglots nodokļa nomaksas režīms cilvēkiem, kas gūst ienākumus no īpašuma noteiktos darbības veidos un kuriem nav būtisku saimnieciskās darbības izdevumu.

Apkopojot svarīgāko — saimniecisko darbību kā fiziska persona var veikt tikai pašnodarbinātais un individuālais komersants. Šīs personas var izrakstīt rēķinu par saviem sniegtajiem pakalpojumiem vai pārdotajiem produktiem, tomēr tam ir jāatbilst reglamentējošajām prasībām. Svarīgi atcerēties, ka rēķinu izrakstīšana nav vienīgais attaisnojuma dokuments, kas var pierādīt fiziskās personas darījumu esamību.