Kas jāzin par mikrouzņēmuma nodokli 2024. gadā?

Pašnodarbinātie saimniecisko darbību var veikt četros dažādos nodokļu režīmos. Viens no tiem – mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms. Kā saimnieciskās darbības reģistrēti individuālie komersanti vai zemnieki var pieteikties šim nodokļa statusam, atbilstot visiem nosacījumiem, šis nodoklis var palīdzēt mikrouzņēmumam atvieglot radīto nodokļu slogu un vienkāršot grāmatvedības uzskaiti.

Nodokļu politika Latvijā regulāri mainās, jo nodokļi tiek pielāgoti situācijai un nodokļu maksātājiem, tiek pieņemti jauni likumi, kā arī beidzas dažādi pārejas periodi, tādēļ, lai nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus un neapdraudētu uzņēmuma darbību, vajadzētu regulāri sekot līdzi aktualitātēm – šajā rakstā esam apkopojuši svarīgāko, kas jāzin par mikrouzņēmuma nodokli 2024. gadā.

Kas ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja?

Mikrouzņēmuma nodoklis ir vienots nodokļa maksājums, kas ietver sevī sekojošus nodokļus:

• Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par mikrouzņēmuma īpašnieku (80%); 

• Mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu (20%).*

Šo nodokli ieviesa 2010. gadā, un tā mērķis bija jaunu uzņēmumu, īpaši ģimenes uzņēmumu veidošanos, mazināt nodokļu un grāmatvedības slogu un uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas, kā arī nodrošināt apstākļus, kas veicinātu uzņēmumus pāriet uz legālo ekonomiku, tādējādi samazinot ēnu ekonomiku. Tāpat tas varētu veicināt, ka pieaug vidējā darba alga Latvijā, tādējādi vairojot sabiedrības labklājību. 

Mikrouzņēmumu nodokļa likme no 2024. gada 1. janvāra ir 25%, un tā vairs nav atkarīga no mikrouzņēmuma apgrozījuma. 

*Informācija no Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja kritēriji un atbildības

Lai kļūtu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, kas ir skaidri definēti likumā “Par mikrouzņēmumu nodokli”. Pirmkārt, mikrouzņēmuma apgrozījumam gadā nevajadzētu pārsniegt 50 000 eiro. Tas nodrošina, ka nodokļu režīms ir piemērots mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir ierobežoti resursi un kuri vēlas vienkāršot savu nodokļu administrēšanu.

Otrkārt, mikrouzņēmums nedrīkst būt reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Šis nosacījums palīdz saglabāt vienkāršotu nodokļu režīmu un izvairīties no sarežģītām PVN deklarācijām. Treškārt, mikrouzņēmums nedrīkst būt saistīts ar citiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti kā PVN maksātāji, lai novērstu iespējamos nodokļu apiešanas gadījumus.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja atbildības ir būtiskas, lai nodrošinātu atbilstību likumam un izvairītos no sankcijām. Pirmkārt, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir jāaprēķina un jāmaksā mikrouzņēmumu nodoklis. Tas ietver arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanu un maksāšanu, kas ir svarīgi, lai nodrošinātu sociālo aizsardzību.

Turklāt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam ir jāiesniedz deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Šīs deklarācijas ir jāiesniedz regulāri, lai nodrošinātu, ka visi nodokļi tiek aprēķināti un samaksāti savlaicīgi. Atbilstība šīm prasībām palīdzēs izvairīties no iespējamām problēmām ar VID un nodrošinās, ka uzņēmums darbojas likumīgi.

Kādas izmaiņas sagaidāmas no 2024 gada 1 janvāra

Vienota likme

No 2024. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ar kuriem Latvijā tiek ieviesta viena mikrouzņēmumu nodokļa likme 25% apmērā. MUN aprēķini kļuvuši vienkāršāki, un dažiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem samazināsies nodoklis, jo apgrozījumam vairs nepiemēro divas likmes (25% un 40%), bet tikai vienu – 25%, kas nav atkarīga no apgrozījuma lieluma. Līdz šim MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 EUR gadā bija 25%, savukārt apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 EUR gadā – 40%. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2022. gadā apgrozījumu 25 000 eiro gadā pārsniedza vien 368 (3,7%) no visiem 9843 mikrouzņēmumiem. 

Jauni iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atbrīvojumi un atvieglojumi

No 2024. gada 1. janvāra stājas spēkā grozījumi likumā ”Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Viens no grozījuma punktiem – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuri gūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekamus ienākumus, šiem ienākumiem varēs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām un invaliditāti. Tas nozīmē, ka dažiem mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem samazināsies nodokļu slogs.

Mikrouzņēmuma nodokļa likmes un apgrozījums

Mikrouzņēmumu nodokļa objekts ir mikrouzņēmuma apgrozījums jeb saimnieciskās darbības ieņēmumi, no kuriem neatskaita izdevumus. No 2024. gada 1. janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme ir viena – 25%, un tā vairs nav atkarīga no apgrozījuma lieluma. Tomēr jāņem vērā, ka par MUN maksātāju var kļūt saimnieciskās darbības veicējs, individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieku un zvejnieku saimniecība, kuras paredzamais apgrozījums gadā nepārsniedz 40 000 EUR un kura neplāno kļūt par PVN maksātāju jeb līdz PVN reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.

Piemērs:Mikrouzņēmuma 2024. gada 1. ceturkšņa apgrozījums ir 4000 eiro. Mikrouzņēmumu nodoklis ir 25% no 4000 eiro jeb 1000 eiro (4000 x 25 : 100 = 1000).

Mikrouzņēmuma nodokļa priekšrocības un trūkumi: valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Priekšrocības

• Mazāks nodokļu slogs

Tā kā MUN apvieno sevī divus nodokļus un tam ir viena likme, MUN režīmā ir mazāks nodokļu slogs nekā vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā. 

• Vienkārša grāmatvedība

MUN maksātāji grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā un aizpilda MUN maksātāju saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, kurā ieņēmumi un izdevumi grupēti tā, lai dati būtu piemēroti MUN aprēķināšanai un atvieglotu deklarācijas aizpildīšanu.

• Iespēja izmantot vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa samaksas risinājumu

MUN maksātāji var izmantot vienkāršotu MUN samaksas risinājumu, izmantojot Saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu. Tas ir īpašs norēķinu konts bankā, ar kura palīdzību var automatizēt nodokļa samaksu – SDI konta lietotāji var nesniegt MUN ceturkšņa deklarāciju, kā arī neveikt MUN samaksu vispārējā kārtībā, jo tas notiek automātiski.

Trūkumi

• Nevar izmantot PVN maksātāji

Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs kļūst vai tam ir jākļūst par PVN maksātāju, tad no nākamā gada tiek zaudēts MUN maksātāja statuss.

• Nevar norakstīt saimnieciskās darbības izdevumus

MUN maksātājiem nav iespēja norakstīt saimnieciskās darbības izdevumus kā tas ir pašnodarbinātajiem vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, līdz ar to MUN režīms ir piemērotāks tiem mikrouzņēmumiem, kuriem ir ļoti maz vai nav ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu.

• Mazākas sociālās iemaksas

MUN režīmā sociālās iemaksas ir ievērojami mazākas nekā tad, ja tās tiek veiktas vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā vai kā darba ņēmējam. Tas būtiski ietekmē pensijas un pabalstu apmēru.

• Var izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks

MUN režīmu var izmantot tikai pats mikrouzņēmuma īpašnieks – nodokļi par mikrouzņēmuma darbiniekiem jāveic vispārējā kārtībā jeb jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmums ir “parastais” darba devējs.

Mikrouzņēmumu nodokļa statistika un tendences

Mikrouzņēmumu nodokļa statistika un tendences sniedz vērtīgu ieskatu par šī nodokļu režīma efektivitāti un tā ietekmi uz uzņēmējdarbību Latvijā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies no 56 000 2016. gadā līdz 10 832 2023. gadā. Šī tendence norāda uz izmaiņām uzņēmējdarbības vidē un iespējamu pāreju uz citiem nodokļu režīmiem.

Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir mainījusies laika gaitā, un no 2024. gada 1. janvāra tā būs 25%. Šī izmaiņa ir paredzēta, lai vienkāršotu nodokļu aprēķināšanu un samazinātu administratīvo slogu mikrouzņēmumiem. Vienota likme 25% apmērā varētu veicināt mikrouzņēmumu nodokļa režīma popularitāti un atvieglot uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību.

Statistika un tendences liecina, ka mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir nozīmīgs instruments Latvijas ekonomiskajā attīstībā. Tas palīdz mazajiem uzņēmumiem samazināt nodokļu slogu un vienkāršot grāmatvedības uzskaiti, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un ekonomisko izaugsmi. Turklāt, sekojot līdzi šīm tendencēm, uzņēmēji var labāk izprast nodokļu politikas izmaiņas un pielāgot savu darbību, lai maksimāli izmantotu pieejamās priekšrocības.

Nodokļu plānošana

Izmantojot mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, nodokļu plānošana un maksāšana ir ļoti vienkārša. MUN maksātājiem ik ceturksni jāiesniedz deklarācija – līdz 15. janvārim, 15. aprīlim, 15. jūlijam un 15. oktobrim. Savukārt MUN nodokļa iemaksas vienotajā nodokļu kontā jāveic līdz tā paša mēneša 23. datumam. 

Tomēr MUN režīmā nodokļu plānošana un maksāšana iespējama vēl vienkāršāk! Kā jau minējām, MUN maksātājiem ir īpaša iespēja izmantot vienkāršotu risinājumu – saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu, tādējādi automatizējot nodokļu nomaksu. Lai izmantotu šo iespēju, MUN makastājiem visi ieņēmumi no saimnieciskās darbības jāieskaita SDI kontā – pēc tam nodokļu aprēķinu un norēķinus veiks banka sadarbībā ar VID, tādējādi MUN maksātāji var uzelpot attiecībā uz ceturkšņa deklarāciju gatavošanu, iesniegšanu un nodokļu maksāšanu. 

Ņemiet vērā – tas neatceļ, ka nepieciešama finanšu dokumentu, t.sk. rēķinu izrakstīšana, lai ienākumi būtu likumīgi un vajadzības gadījumā pierādāmi.

Mikrouzņēmuma nodoklis – nākotnes perspektīvas un mikrouzņēmumu nodokļa likme

Lai pārliecinātos, ka MUN režīms netiek izmantots ļaunprātīgi, Finanšu ministrija līdz 2028. gada 31. decembrim grozījumu izvērtējumu, kas paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra tiek ieviesta viena mikrouzņēmumu nodokļa likme 25% apmērā. Līdz ar to pastāv divi scenāriji:

• Pēc izvērtējuma tiek secināts, ka MUN režīms netiek izmantots ļaunprātīgi. Laika gaitā likme tiek vēl samazināta, lai vēl samazinātu ēnu ekonomiku, tādējādi vēl samazinot nodokļu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un radot arvien labvēlīgāku vidi jaunu mazo un vidējo uzņēmumu dibināšanai. 

• Pēc izvērtējuma tiek secināts, ka MUN režīms tiek izmantots ļaunprātīgi. Grozījumi tiek atcelti un apgrozījumam atkal tiek piemērotas divas likmes (25% un 40% vai pat lielākas).

Juridiskas personas MUN maksātāja statusu var iegūt vienlaikus ar reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, piesakoties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, savukārt fiziskas personas – vienlaikus ar reģistrāciju saimnieciskā darba veicēja statusā, iesniedzot pieteikumu MUN statusa iegūšanai dienestā. Neatkarīgi no izvēlētā saimnieciskās darbības veida, aicinām aktīvi sekot līdzi nodokļu izmaiņām, lai būtu drošs, ka darbojaties atbilstoši likumam! Ceram, ka šajā rakstā apkopotā informācija ir Jums vērtīga un palīdzēs Jums pieņemt gudrus uzņēmējdarbības lēmumus!